Dodoties dabā, brīvdienās AS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis bebrainē novērojis aļņa bulli ar vēl augošiem ragiem, kurš mielojies ar svaigajiem ūdensaugiem.
Svaigie ūdensaugi pavasarī un vasarā ir aļņu pamatbarība. Īpaša delikatese aļņiem ir pārejas purvos augošie trejlapu puplakši. Dažkārt aļņus var novērot iebridušus līdz pat kaklam ūdenī un mielojamies ar puplakšiem un ūdensrozēm.
Savukārt rudens un ziemas periodā tie pāriet uz tās saucamo cieto barību – ēd kārklu, krūkļu un priežu dzinumus, nodarot postījumus arī meža jaunaudzēm. Ja svaigie galotnes dzinumi atrodas pārāk augstu, alnis ar masīvo žokļu satvērienu galotni nolauž, tādējādi piekļūstot pie kārotajiem galotnes dzinumiem. Alnis labprāt mielojas arī ar apšu dzinumiem.
Alnis ir lielākais zīdītājdzīvnieks Latvijā, tas sastopams visā valsts teritorijā, taču visvairāk aļņu ir Vidzemē un Latgalē. Vislabprātāk aļņi dzīvo mitrās un krūmainās pļavās mežu tuvumā, kā arī purviem piegulošos mežos.