Laikā ap gadu miju vietām mežā eglītes rotā cilvēku sakarināti āboli, burkāni, bietes, maizes šķēles un citi gardumi – ļaudis sagādājuši dāsnu svētku cienastu savvaļas kustoņiem! Visticamāk, dzīvnieki daudz ko no piedāvātā tiešām apēdīs, tomēr šāda meža iemītnieku barošana nav vēlama.

Cilvēki ik ziemu pauž savu vēlmi palīdzēt savvaļas dzīvniekiem, domājot, ka viņiem varbūt nepietiek barības, taču –  ja vien nav radusies kāda ekstremāla situācija, tad savvaļas dzīvnieku barošana un piebarošana nav vajadzīga. Dabā viss rit savu gaitu un cilvēku gādība, barojot kustoņus aukstajā sezonā, ir vajadzīga varbūt vienīgi atsevišķiem, konkrētiem īpatņiem, bet populācijām un sugām kopumā – ne. Arī striķīši, kuros iekārti kārumi, dzīvniekiem var būt bīstami, tajos var sapīties vai ēdot ar tiem aizrīties.

Bieži vien cilvēki meža dzīvniekus baro labu gribēdami, jo nezina, ka viņiem arī aukstajā ziemā barības ir gana. Nereti ar barošanu dzīvniekus konkrētām vietām piesaista cilvēki, kuriem patīk šos kustoņus vērot un fotografēt.

Veicina lielāku dabisko atbirumu

Lai arī kāds būtu barotāju motīvs – ja sala laikā rūpes nav nepārtrauktas, tad tās ne tikai nav vajadzīgas, bet var izrādīties arī kaitīgas: kustoņi tiek piesaistīti barotavām, koncentrējas ap tām un līdz ar to šajās vietās visiem dzīvniekiem vairs nepietiek dabiskās barības. Ja ēdiena piegāde tādā situācijā top pēkšņi pārtraukta, rodas dzīvnieku atbirums, kas parasti ir lielāks par to, kāds rastos, ja barošana iepriekš vispār nebūtu notikusi.

Jāpatur prātā arī tas, ka uz dzīvniekiem, kas pie barotavām sapulcējušies nedabiskā daudzumā, parasti mēdz lūkoties vairāk kāru acu nekā citviet, jo arī plēsīgie zvēri un putni labprāt pieskata vietas, kur varētu būt vieglāk iegūstama ēdmaņa.

Ja reiz sākta, barošana arī jāturpina

Pavisam noteikti nepārtraukta barošana, ja tā reiz sākta, būtu  jānodrošina mazputniņiem un tiem gājputniem ūdensputniem (pīlēm, gulbjiem), kuri palikuši ziemot šeit tādēļ, ka cilvēki tos savu mitekļu tuvumā pastāvīgi baro. Rūpējoties par putniem, jāpatur prātā:  ja reiz viņus iesākts ziemā vai pat jau rudenī barot, tad tas jādara nepārtraukti, regulāri. Īpaši svarīga garantēta piekļūšana ēdienam lidoņiem ir rītos, kad nule pārlaista relatīvi garā, aukstā ziemas nakts, un pēcpusdienās, kad aukstā ziemas nakts atkal priekšā. Putni, kuri visu laiku tiek baroti, pierod pie barotavām. Viņi paļaujas, ka barība būs, tāpēc – lai neiznāk pilnīgi pretējs rezultāts labi gribētajam, barībai tiešām vienmēr ir jābūt. Ja pirms kādas aukstas nakts putns nesaņem ēdienu, ko pirms tam allaž ir garantēti regulāri dabūjis, neuzņemot pietiekamu enerģētisko nodrošinājumu, lidonis var līdz rītam neizdzīvot. Tāpēc, ja reiz putni iesākti barot, tad jāturpina to darīt konsekventi. Labāk gan būtu nemaz nesākt.

Jāatradina pakāpeniski

Ja kādu iemeslu dēļ savvaļas zvēru barošana tomēr jāpārtrauc, atcerieties: ēdiena devu barotavā ieteicams samazināt pakāpeniski, nevis strauji, jo daļa kustoņu parasti diezgan ātri kļūst no ēdināšanas vairāk vai mazāk atkarīgi. Jāļauj dzīvniekiem no atkarības pamazām atbrīvoties. Tiesa, vienreiz gadā ar kārumiem „izdekorēta” svētku  eglīte nekādu atkarību kustoņos neradīs.