Vērtīgi sūnu atradumi

03.02.2025 10:02

Pagājušais gads AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertiem vainagojies ar vairākiem interesantu sugu atradumiem. Divi no tiem bijuši reti sastopama un sevišķi interesanta sūnu suga.

Pērn rudenī LVM vecākajai vides ekspertei Ilze Kukārei Raganas apkārtnē izdevies atrast Latvijā ļoti retu aknu sūnu – Teilora mīliju Mylia taylorii.

Suga Latvijā nav aizsargājama, bet ir ļoti reti sastopama – zināmas vien mazāk par 10 atradnēm Vidzemē. Sūna ir salīdzinoši liela – tā var izaugt līdz pat 10 cm garumā un 5 mm platiem dzinumiem.

"Teilora mīlija ir pamanāma un glīta – vienādi izliektu lapu rinda kārtīgi sakārtota abpus stumbram, daļa dzinumu sarkanbrūni vai dzeltenbrūni, kas izceļas uz citu zaļo sūnu fona. Teilora mīlija diezgan uzkrītoši atšķiras no citām sūnām, ar kurām aug kopā. Šai retajai sūnai līdzīga ir bieži satopamā gludlapu mīlija Mylia anomala, bet tā biežāk aug augstajos un pārejas purvos. Drošai atšķiršanai abām sugām jāizmanto mikroskopiskās pazīmes, apskatot lapas šūnas lielākā palielinājumā," skaidro LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre.

Konkrētajā atradnē Teilora mīlija auga uz nelielas zemsedzes sūnās iegrimušas skujkoku kritalas slapjaiņu meža nogabalā – niedrājā, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam 91D0* Purvainie meži. Nogabals atrodas dabiskā ieplakā, kurā ir arī citu Latvijā īpaši aizsargājamu sugu atradnes un to aizsardzībai nogabals tiek saglabāts kā aizsargājama teritorija bez mežsaimnieciskās darbības.

suna teilora milija

Teilora mīlija bieži satopama Skandināvijā, Britu salās un citviet Eiropā piekrastē, iekšzemē kļūstot retākai.

Savukārt vasaras vidū LVM vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne bioloģiski vērtīgā bebrainē, turpat Vidzemē, novēroja interesanto sūnu sugu – peldošo ričijvācelīti Ricciocarpus natans.

Peldošā ričijvācelīte ir neliela sūna ar sirdsveidīgu laponi. Dabā ir sastopamas divas formas – ūdens un sauszemes. Ūdens formai laponis peld pa ūdens virsmu, jo tajā ir lielas, ar gaisu pildītas poras, savukārt lapoņa apakšpusē ir violetas lentveida zvīņas, kas sūnai piešķir savdabīgu izskatu. Vēlā rudenī ričijvācelītes nogrimst ūdenstilpes dibenā, kur pavada ziemu un pavasarī atkal uzpeld ūdens virspusē. Sauszemes formai atšķirībā no ūdens formas neveidojas tik izteiksmīgas violetās zvīņas.

suna peldosa ricijvacelite

Peldošās ričijvācelītes ir sastopamas stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos – dīķos, grāvjos, kanālos, bebrainēs un līdzīgās vietās. To var atrast kā pilsētvidē, tā arī dabiskā vidē.

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
LVM vides eksperts uziet jaunu apdraudētas vaboles atradni

Ar labam ziņām gads iesācies kukaiņu pētniecībā – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājam Mārtiņam Kalniņam jau gada pirmajās dienās izdevies atrast jaunu...

Urālpūcei uzstāda mākslīgo ligzdvietu – piemērotu būri

Pērn pavasarī meža apsaimniekošanas darbu laikā Rūjienas iecirknī tika atrasta apdzīvota urālpūces dabiskā ligzda sausā apses stumbenī. Lai esošajā teritorijā nodrošinātu...

Netipiskā laikā novērots gada dzīvnieks – ezis

Janvāra sākumā, kad šī gada dzīvnieka titula īpašniekam – ezim – būtu jāguļ ziemas miegā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot ikdienas darba...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums