Ziemā mežā valda miers. Lielākā daļa vīterojošo putnu ir dienvidos, bet tie, kas palikuši ziemot Latvijā, aizņemti, meklējot pārtiku īsajā gaismas brīdī. Arī daļa zīdītāju guļ migās, ieziemojušies arī augi, gaidot pavasari, kad atkal plaukt un zaļot.

Interesantas stratēģijas izvēlas zīdītāji. Kamēr stirnas, brieži, zaķi, lapsas, vilki un vēl vairākas citas zīdītāju sugas turpina aktīvi rosīties arī ziemā, ir arī tādi, kas izvēlas doties ziemas miegā jeb hibernācijā, kā to sauc zinātnieki. Tā ir spēja, ko ik palaikam vēlētos arī mēs – cilvēki. Pārlaist grūtus laikus mājīgā alā, guļot un neliekoties ne zinis par klapatām, kas notiek visapkārt.

Tiesa, arī siltasiņu ziemas gulētāju vidū vērojamas atšķirības. Latvijā dzīvojošie abu sugu eži, visu četru sugu susuri un astoņu sugu sikspārņi guļ dziļā miegā. Viņu miegu neietekmē laikapstākļi, pat pamodināt viņus nav tik vienkārši. Rudenī uzkrājuši tauku rezerves, viņi visu ziemu pārtiek tikai no tām. Ziemas miega laikā dzīvniekiem neaug ne nagi, ne apmatojums. Visi dzīvības procesi un vielmaiņa palēninās, pat elpošana kļūst lēnāka – tikai viens elpas vilciens dažās minūtēs.

Seklākā miegā guļ lāči, āpši un jenotsuņi. Ja uznāk atkusnis, tie labprāt izloka kājas, dažkārt pat dodas ēdiena meklējumos, bet ja ziema vēl nav galā, drīz vien atgriežas migā un laižas atpakaļ miegā. Šos dzīvniekus viegli var pamodināt ne tikai atkusnis, bet arī kādi trokšņi.

Kukaiņi pielāgojušies ziemai

Kukaiņu pasaulē ziema ir vēl interesantāka, skaidro entomologs Uģis Piterāns. Kukaiņi ziemām ir pielāgojušies tiktāl, ka spēj pārlaist ziemu jebkurā attīstības stadijā (kurā no stadijām gan atkarīgs no sugas) un ir pat tādi, kas izmanto jebkuru siltu dienu, kad temperatūra paceļas mazliet virs nulles, un dodas savās gaitās. Dažiem no tiem ir arī zīmīgi nosaukumi – ziemasodi un sniega mušas.

Kukaiņu lielākais drauds ir stiprs sals, tādēļ ideāla ziemošanas vieta ir tāda, kurā ir pēc iespējas mazākas temperatūras svārstības, piemēram, alas, arī dzīvnieku raktas. Meži ar biezu lapu un nobiru kārtu uz zemes ir kā milzīga guļamistaba. Kad tādai lapu kārtai pa virsu uzsnieg biezs sniegs, tad kukaiņi mierīgi var pārciest pat -30 grādu salu, jo tur dziļi apakšā joprojām ir silts un temperatūra nokrītas tikai mazliet zem nulles atzīmes.

Katrai sugai parasti ir stingri noteikts: ja sugai ir jāziemo, piemēram, olas stadijā, tad citā veidā tās pārziemot nevarēs, bet, kā vienmēr, ir arī izņēmumi. Piemēram, spārēm pārziemo kāpuri, kas dzīvo ūdenī, taču divas spāru sugas – ziemasspāres – pārziemo kā pieauguši īpatņi. No blaktīm liela daļa ziemu pārlaiž kā pieauguši kukaiņi. No visām stadijām olas visbiežāk ir visnoturīgākās pret spēcīgiem saliem, jo tajās ir mazākais ūdens sastāvs un parasti nekādi attīstības procesi olā vēl nenotiek. 

Vairāk par to, kā daba ziemā guļ, lasi mammadaba žurnālā "Ledū un zvaigznēs".