Pēdējos gados Latvijā ziemas laikā visbiežāk varam novērot pelēcīgas dienas bez sniega un saules, arī šis gads nav izņēmums. Pagājušogad varējām pārliecinājāmies, ka pat ziemeļblāzmai nevajag ziemu, tā Latvijas debesis koši rotāja siltā maija vakarā. Tiesa, ziemā tumsas ir tik daudz, ka jebkura ziemeļblāzma izskatīsies košāka. Jaunajā mammadaba ziemai veltītajā numurā vari lasīt – kad, kur un kā doties ziemeļblāzmas medībās.

Un siltās ziemās mēdz gadīties, ka jāmedī arī sniegs, kas vienu dienu parādās, nākamajā jau nokūst, tāpēc šoreiz žurnāla autors, LTV laika ziņu redaktors un aktīvs dabā gājējs – Toms Bricis – dalās novērojumos, kur Latvijā sniega parasti ir visvairāk. Būsi pārsteigts, uzzinot, ka pat Kurzemei ir sava sniega krājumu noliktava.

Lai vai cik atkušņu šoziem nāktu, māja tāpat jākurina – par malku senatnē un mūsu senču attiecībām ar mežu krāšņi stāsta latviešu folkloras pētniece un profesore Janīna Kursīte. Viņa zina gan spēka un drošības vārdus (sauktus arī par čūsku vārdiem), kas sakāmi, ejot mežā, gan to, kāpēc cilvēki lūguši Dievam, lai tas atņem kokiem valodu. Jā, izrādās sensenos laikos koki runājuši!

Lasīt žurnālu