Lielais karstums aiz muguras un lietus līņā gandrīz katru dienu, pīlādži nāk sarkani un tas viss nozīmē tikai to, ka ir īstais laiks doties mežā. Ja par to vēl rodas kādas šaubas, visvieglāk tās aizdzīt ieraugot sēņu tirgotājus ceļmalās un nodevīgas baraviku bildes draugu profilos sociālajos tīklos.
Šogad ir sēņu gads. Liekas, īsts baraviku rudens ir iesācies, jo baravikas ir daudz un kā stāsta zinātāji, šogad saaugušas arī tādas vietās, kur parasti nav manītas. Šis sēņu bums visapkārt nav ilgi izturams, tāpēc arī es apbruņojusies ar grozu un nazi devos mežā. Starp citu, divas dienas pēc kārtas.
Pirmajā dienā devos uz savu bērnības mežu, to, kurā pazīstu katru paksi un katru sēņu vietu. Zinu, ka tur kur sākās meža ceļa atzars tur aug gailenes, bet otrā pusē zem mazajām eglītēm ir baraviku vieta. Mans bērnības mežs šogad nebija pārāk dāsns vairāk bija gaileņu nekā beku. Un interesanti, ka gailenes bija saaugušas zem sūnām. Visa sēņošana ritēja pēc vienāda scenārija: es ieraugu vienu gailenes cepurītes mazu maliņu, kas iespīdas sūnās, noliecos to nogriezt un tur pat, zem sūnām saaugusi vēl vesela kolonija ar gailenēm-partizānēm :). Paskatoties metru tālāk, var redzēt – re kur vēl spīd tādas pašas maliņas un vēl un vēl. Bet tas ieraugāms tikai tad, kad esi jau noliecies pie kādas no sēnēm. Tā kājās stāvot un garām ejot nekas nav ne redzams, ne dzirdams :). Nākamajā dienā devāmies sēņot kopā ar draugiem. Devāmies uz Ropažu puses siliem, jo tur mums vien zināmās vietās ir tikai mazliet jāpastaigā, lai grozi būtu pilni.
Pa ceļam smējāmies par dažādajiem sēņu mītiem. Piemēram: ja sēni ieraugi, bet to nenogriez, ar domu, lai paaugas – tad tā vai nu vairs neaugs lielāka, vai arī jau būs tārpaina. Tāpat ir vispārzināms, ka sēnes slēpjas un arī bēg – tas notiek tad, ja sēņotāji mežā uzvedas pārāk skaļi. Un vēl jau liels drauds sēnēm ir tie citi sēņotāji. Citam atklāt savas sēņu vietas tā ir augstākā uzticības pakāpe, ja Tevi kāds ņem līdzi uz savām sēņu vietām, tad zini, ka šis cilvēks Tev ir īsts draugs.
Sēņu laiks ir sācies un pagaidām izskatās, ka turpināsies vēl kādu laiku. Vakarā mājās tapa baraviku pica un gaileņu mērce. Zupai nepietika, tāpēc jau pavisam drīz atkal jābrauc pakaļ. Un Baraviku ieraudzīt tā ir īsta rudens laime. Skaisti!