Došanās dabā ir skaista pati par sevi, bet ir dažādi veidi, kā to padarīt par īpašu, pat maģisku piedzīvojumu. Savās atklāsmēs un pieredzē dalās dabas entuziasts un digitālā satura veidotājs Kristaps Putniņš.
Bērnības vasaras Kristaps pavadīja Ogrē, kur tieši aiz sētas bijis mežs. Domājot, kāpēc viņam tik ļoti patīk dzīvoties dabā, viņš secinājis, ka saknes tam meklējamas tieši šajā bērnības daļā, kas pavadīta tuvu dabai.
“Dabā es rodu mieru, kuru pilsētā nespēju gūt. Tagad es dabā ne vien atpūšos, bet ļoti bieži arī strādāju, veidojot video, pavadot mežos pat vairākas dienas nedēļā,” stāsta Kristaps.
Lūk, pieci ieteikumi neaizmirstamam piedzīvojumam dabā, par ko pārliecinājies arī Kristaps.
Sagaidi saullēktu
Gan ziemā, gan vasarā es ļoti bieži dabā sagaidu saullēktus. Manuprāt, daba vislabāk izskatās tieši saullēktā. Es uz dabu bieži skatos caur filmētāja un fotogrāfa prizmu, un gaisma saullēktā man patīk vislabāk. Precīzāk – stundu pirms saullēkta. Šo brīdi sauc par zilo stundu. Man arī ļoti patīk doma, ka es šajā brīdī esmu vienīgais, kurš konkrētajā vietā vēro saullēktu, un es caur savu darbu – video un foto – varu šo skaisto brīdi parādīt citiem. Zinu, ka mani darbi vairākas reizes ir kalpojuši par motivāciju citiem pamosties agrāk un piedzīvot saullēktu dabā.
Uztaisi kafiju
Saullēktu sagaidīšana man nav iedomājama bez kafijas – maisiņš ar kafijas piederumiem man ir līdzi gan ziemā, gan vasarā. Nē, kafiju es neņemu līdzi termosā, bet gan pats taisu uz vietas. Man līdzi ir ne tikai mokas kanniņa un deglis, bet arī kafijas dzirnaviņas, lai es turpat uz vietas varu samalt pupiņas, jo tad kafija sanāk īpaši aromātiska un garšīga. Tas ir mans īpašais rīta rituāls gan dodoties sagaidīt saullēktu, gan tad, kad nakts pavadīta mežā. Un, protams, esot dabā, ir jādzer melna kafija!
Aizpeldi izpētīt salas
Viens no maniem nākotnē plānotajiem piedzīvojumiem ir nakšņot uz salas ezera vidū. Reiz to esmu mēģinājis darīt, bet laiva bija par mazu visām mantām un vēl sunim, tāpēc šis pasākums ir palicis manu darāmo piedzīvojumu sarakstā. Nākamreiz ņemsim lielāku laivu un divas naktis paliksim uz neapdzīvotas salas ezera vidū.
Izmēģini gulēšanu ārā
Saka, ka iešanu dabā par piedzīvojumu padara tieši negaidīti notikumi. Vienā no reizēm paliku mežā, kad ārā bija apmērām –7 grādi. Es nebiju paņēmis līdzi telti – tikai guļammaisu. Un šis guļammaiss patiesībā bija drīzāk piemērots pavasarim, nevis ziemai. Tad nu izdomāju no zariem uztaisīt tādu kā konusiņu, kurā gulēt. Nelaime gan tā, ka uz egļu zariem bija sasaluši ledus gabali: kad guļvietas galā uztaisīju ugunskuru, šie ledus gabali sāka kust un viss kļuva mitrs. Rezultātā – pusi nakts negulēju. Un tomēr šī nakšņošana izvērtās par vienu no maniem interesantākajiem meža piedzīvojumiem.
Mani ieteikumi pirmajai pieredzei, nakšņojot dabā: mēģini automašīnu atstāt netālu no plānotās nakšņošanas vietas. Ja kaut kas noiet greizi, būs iespēja tajā palikt pa nakti. Vēl – ja ziemā paliec teltī, paņem no mājām vai uzsildi turpat uz degļa vai ugunskura karsto ūdeni, iepildi pudelē vai gumijas termoforā un ieliec guļammaisā pie ceļiem vai padusē, lai naktī siltāka gulēšana.
Nebaidies iet dabā lietus laikā
Zinu, ka cilvēki mēdz izvairīties iet dabā sliktos laikapstākļos, bet es ieteiktu nebaidīties doties pastaigās arī lietainākā laikā. Lietū daba izskatās pavisam citādāk nekā tad, kad ārā spīd saule. Lietus laikā var just dabas dzīvīgumu. Un, protams, pat populārākās takas šādā laikā ir tukšas, jo cilvēki lielākoties baidās no lietus, tāpēc šo dabas enerģiju vari baudīt un uzsūkt bez citu klātbūtnes. Galvenais ir uzvilkt labu lietus jaku!
Ar savu dabā būšanas pieredzi Kristaps dalās arī podkāsta “Dabā gājējs” #35 epizodē.