Šķetra – unikāls vītolu dzimtas kokaugs Latvijā

20.12.2024 14:12

sketra

Šķetra ir vītolu dzimtas kokaugs, kuram raksturīgs unikāls augšanas un ziedēšanas cikls. Šo augu var sastapt Latvijas mitrajos mežos, purvos, purvainās pļavās un ūdenstilpņu tuvumā. Un, kā norāda dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, – šķetru īpaši viegli var ieraudzīt ziemā, kamēr zemi vēl neklāj sniegs.

Tāpat kā visi pārējie vītolu dzimtas pārstāvji, arī šķetra ir divmāju augs jeb divmājnieks.

Lapu īpašības un ziedēšana

Šķetra spēj izaugt līdz vidēja izmēra koka garumam vai kā liels krūms. Auga lapas plaukst vēlāk nekā citiem vītolu dzimtas pārstāvjiem. Pilnībā izplaukušās lapas ir stingras, ādainas, garenas un pamanāmi dzīslotas. Tās ir plati lancetveidīgas, pie pamatnes noapaļotas, galā nosmaiļotas un ar maziem zobiņiem malās. Lapu augšpuse ir spilgti zaļa un spīdīga, bet apakšpuse ir nespīdīga.

sketra lapas

Šķetras auga ziedēšana notiek ievērojami vēlāk par visiem pārējiem vītolu dzimtas kokaugiem, parasti maijā vai pat tikai jūnijā. Tad lielākā daļa citu vītolu ģints augi jau ir pabeiguši savu ziedēšanu un sēklu izplatīšanu. Šķetra uzzied vienlaicīgi ar lapu atplaukšanu.

Augļkopas ir līdzīgas pūpoliem

Pavasarī uz vīrišķajām šķetrām veidojas savdabīgas – mīkstas, apaļīgas, dzeltenas - ziedu spurdzes: pūpoli. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis norāda, ka rudenī un ziemā arī šķetras augļkopas ļoti atgādina pūpolus.

Sievišķajiem šķetras īpatņiem ziedi ir atšķirīgi no vīrišķajiem. Pēc ziedēšanas visi ziedi nozied, un no sievišķajiem ziediem izveidojas blīvas, garas un nokarenas zaļas augļkopas – spurdzes.

sketra auglkopas

Jaunās augļkopas sākumā ir grūti pamanāmas, jo tās ir zaļas un labi maskētas. Vēlāk, vasaras nogalē un rudenī, kad augļkopās ir nobriedušas sēklas, tās kļūst biezas, brūnpelēkas un pārklātas ar lidpūkām. Šāds izskats saglabājas līdz pavasarim, un augs ir viegli pamanāms arī no attāluma, ja vien to neaizsedz sniegs.

Sēklu nogatavošanās

Šķetras sēklas nogatavojas un izplatās pakāpeniski. Tieši tāpēc augļkopas zaros saglabājas arī ļoti vēlu rudenī, ziemā un pavasarī, kamēr tās visas pilnībā nobirst. Dažas augļkopas paliek zaros līdz pat maijam, kad sākas jaunā šķetras ziedēšanas sezona.

Šķetras pakāpeniskā sēklu nogatavošanās un augļkopu līdzība pūpoliem ļauj to viegli atpazīt un uztvert kā interesantu augu arī aukstajā gada periodā.

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Netipiskā laikā novērots gada dzīvnieks – ezis

Janvāra sākumā, kad šī gada dzīvnieka titula īpašniekam – ezim – būtu jāguļ ziemas miegā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot ikdienas darba...

Orusīds – Latvijā reti sastopams kukainis

Orusīds ir Latvijā reti sastopams kukainis, ko visbiežāk var ieraudzīt pavasara beigās un vasaras sākumā, karstās un saulainās dienās. Taču dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis...

Zilā vizbulīte ziemā

Viens no vislabāk atpazīstajiem vaskulārajiem augiem ir visiem zināmā zilā vizbulīte Hepatica nobilis. Auga zinātniskais nosaukums cēlies...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums