Brīvdienās AS “Latvijas valsts meži” vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš saņēma vietējo iedzīvotāju ziņu, ka Priekuļos, ciemata centrā, uz zemes pamanīts pūču mazulis, kuram uzbrūkot vārnas. Ierodoties notikuma vietā, noskaidrojās, ka tas ir meža pūces mazulis, kurš, visticamāk, bija nokritis no turpat esošā dobumainā koka.

“Tā kā kokā sēdēja arī otrs pūču mazulis, tad nokritušo mazuli uzsēdināju atpakaļ kokā, nosacītā slēptuvē starp koka zariem. Meža pūces bieži ligzdo apdzīvotās vietās, biežāk gan parkos vai koku grupās, bet, kā redzams no šī piemēra, reizēm arī atsevišķi stāvošos kokos, vietās ar intensīvu cilvēku kustību,” stāsta M. Kalniņš.

Meža pūču mazuļi atstāj dobumus, kad vēl īsti neprot lidot, un reizēm gadās, ka kāds nokrīt arī zemē. Ja viņus netraucē un tiem neuzbrūk vārnas, kaķi vai suņi, mazuļi nav tik nevarīgi kā varētu šķist. Ar nagiem ieķeroties mizā un piepalīdzot ar spārniem, viņi var uzkāpt atpakaļ kokā. Vecāki mazuļus turpina barot un atrod tos pēc balsīm: pēc tumsas iestāšanās, kad mazuļi ir izsalkuši, viņi sāk skaļi pīkstēt.

Ja gadās šādu mazuli atrast un tas nav savainots, labākais risinājums ir mazuli uzcelt kādā no tuvākajiem kokiem, lai tam netiek klāt suņi un kaķi, un netraucēt. Ja iespējams, jāizvēlas kādu zaru pie stumbra vai pusdobumu, kur mazulis nav tik labi pamanāms vārnām, bet nav  jāmēģina putnu uzcelt iespējami augstāk – 2-3 metri ir pilnīgi pietiekami.