Līdz pat rudens vidum Latvijas mežos var ieraudzīt neparastas sēnes, kas līdzinās oranžām vālītēm. Šī izskatīgā un viegli pamanāmā sēne ir kara milnene (Cordiceps militaris) - asku sēne, kas parazitē uz kukaiņu, parasti lielo tauriņu, kūniņām.

Kara milneni, dēvētu arī par vīru milneni, gan nevar atrast bieži un lielā daudzumā, toties tā ir ieraugāma dažādos meža tipos un diezgan ilgu periodu gadā - no vasaras sākuma līdz pat rudens vidum (arī oktobrī). Tiesa, tie veidojumi, kuri redzami izlīduši virs sūnām, zāles un sabirumiem, gan ir tikai milneņu augļķermeņi jeb reproduktīvie orgāni; sēņu galvenā daļa, sēņotne jeb micēlijs, dzīvo un attīstās cilvēku acīm apslēpti – augsnē vai trupekļos ielīdušos prāvu naktstauriņu pēcnācējos, lielākoties šo insektu kūniņās, retumis – kāpuros.

Spilgtas vālītes

Kad siltajā gada sezonā pienāk īstais brīdis, no kara milnenes invadēta tauriņa kūniņas vai kāpura priekšgala izlaužas un uz virszemi sāk stiepties sēnes augļķermeņa kātiņš. Tas ir cilindrisks, dzeltenīgs, bāli oranžs, pie pamatnes bezmaz balts, pūkains. Kātiņa virszemē redzamā sēnes daļa ir oranždzelteni, oranži vai oranžsarkanīgi krāsota, vālīšveidīga, taisna vai izliekta, lejasdaļā reizēm zarota, bet pašā galotnē allaž vairāk vai mazāk izteikti sašaurināta. Kara milnenes augļķermeņu izmēri ir svārstīgi – to garums mēdz būt no 1,5 cm līdz 10 cm, bet platums no 2 mm līdz 6 mm. Vālīšu lielums un forma, arī krāsas intensitāte būtiski atšķiras atkarībā no konkrēto īpatņu dzīves vietas apstākļiem un substrāta, kurā tie attīstās. Kara milnenes vālītes var augt pa vienai, divām vai vairākām līdzās. Vālīšu virsmas lielākā daļa burtiski nosēta ar sīkām spilgtākām kārpiņām – asku galiem, kuros atrodas atveres. Caur šīm atverēm no augļķermeņiem izplūst nobriedušas sporas.

Uzbrukums upurim

Sporas izplūstot nonāk apkārtējā vidē, kur gaida potenciālo upuri. Tās ir visai izturīgas gan pret zemu, gan augstu temperatūru. Kad kādai no sporām pieskaras kukainis, tā piestiprinās šim dzīvniekam. Milnenei paveicies, ja upuris izrādās atbilstošas sugas insekta kāpurs. Pakļuvusi zem kāpura ķermeni sedzošā hitīna apvalka, spora paliek neaktīva līdz rudenim. Sēne izplatās, invadētam kukainim pārvietojoties. Kad kāpurs sāk iekūņoties un iekārtoties ziemošanai, parazītiskā sēne sāk savu attīstību. Kara milnene veido micēliju, kas sākumā kukaini paralizē, bet nenogalina. Kustoņa iekšienē, savdabīgi pasargāta no apkārtējās vides, sēne ēd un nesteidzīgi aug. Barodamies ar saimnieka audiem, parazīts pamazām attīstās un turpina pieņemties apmērā tik daudz, ka kukaiņa organisms izkropļojas un aiziet bojā. Beigu beigās no tā palicis vien deformēts apvalks, kurš viscaur pildīts ar kara milnenes sēņotni. Mūmijas ārpuse klāta ar baltganu aplikumu. Vasarā parazītiskā sēne cauraug upura apvalka priekšgalu un tiecas augšup. No viena nobendēta kukaiņa bērna bieži izaug vairākas milneņu vālītes cieši līdzās. Nereti vairāki šīs sēnes augļķermeņi atrodami, izlīduši no blakus esošām insektu paliekām, pavisam tuvu cits citam.

Kosmopolīta sēne

Kara milnene ir kosmopolīts, taču pārsvarā tā mājo Zemes ziemeļu puslodes mežos.  Daudzviet Tālajos Austrumos, pirmkārt, Ķīnā, īpaši populāra ir savdabīgās sēnes sistemātiskā radiniece, kas tur izsenis tiek izmantota tautas medicīnā, jo satur ne vien antibiotisku vielu kordicepīnu, bet arī dažādas cilvēka organismam noderīgas aminoskābes, taukskābes, fermentus, vairākus vitamīnus, makroelementus un mikroelementus. Kaut gan ļaudis iemācījušies šo sēni kultivēt, lai izmantotu uztura bagātinātāju izgatavošanā, no oficiālās medicīnas viedokļa tās ārstnieciskās īpašības vēl nav pietiekami izzinātas.