Maijs ir daudzu zvēru mazuļu dzimšanas laiks, tāpēc vērīgākie dabā gājēji nereti šai laikā pamana zvēru mazuļus. To atradējiem jāņem vērā, ka zvēru mazuļus labāk neaiztikt un iespējami ātri jāattālinās un jādodas tālāk.

Aļņu mazuļi, mazliet paaugušies un esot dažas dienas veci, jau instinktīvi saprot, ka no cilvēka jābēg. Savukārt tikko piedzimuši aļņu mazuļi, satiekot cilvēku, to uztver kā mammu un seko tam.

“Satiekot zvēru mazuļus, jāatceras, ka pieaugušie dzīvnieki ir turpat tuvumā un vēro vai klausās notiekošo – to uzvedības stratēģija, satiekoties ar cilvēku tikko dzimušu mazuļu laikā, ir neiejaukties un nepievērst sev un mazuļiem uzmanību, tādējādi paliekot nepamanītiem,” dzīvnieku uzvedību skaidro AS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Alnis ir Latvijas lielākais dzīvnieks, tas sastopams visā valsts teritorijā, taču vairāk to ir Latvijas austrumu daļā. Vislabprātāk aļņi dzīvo mitrās un krūmainās pļavās mežu tuvumā, kā arī purviem piegulošos mežos. Aļņu galvenā barība rudenī un ziemā ir kārklu, krūkļu un nelielu apšu lapas un to galotnes. Nereti tie apkož arī priežu jaunos  dzinumus un ar zobiem noskrāpē egļu, priežu un apšu mizu. Ja svaigie galotnes dzinumi atrodas pārāk augstu, alnis ar masīvo žokļu satvērienu galotni nolauž, tādējādi piekļūstot pie kārotajiem galotnes dzinumiem. Savukārt pavasarī un vasarā aļņu barība ir dažādi mitrājos augoši lakstaugi, īpaša delikatese ir pārejas purvos augošie trejlapu puplakši. Dažkārt aļņus var novērot iebridušus līdz pat kaklam ūdenī un mielojamies ar puplakšiem un ūdensrozēm.