Latvijas ziemas ir radītas, lai slēpotu, tāpēc daudziem mums labākās ziemas atmiņas saistās tieši ar šo aktivitāti. Vai zināji, ka distanču slēpošana tiek uzskatīta par vienu no fiziski grūtākajiem sporta veidiem, jo slēpošanas kustībās tiek iesaistītas ļoti daudz muskuļu grupu? Slēpojot vienlaikus tiek noslogota gan ķermeņa augšējā daļa, gan apakšējā, trenēta koordinācija un sirds izturība. Slēpošanas maģija slēpjas tajā, ka šī aktivitāte ir droša, salīdzinoši vienkārša un piemērota gan bērniem, gan gados vecākiem cilvēkiem, jo traumu risks ir salīdzinoši mazs. Un nav jābūt izcilā fiziskajā formā, lai slēpotu – katrs to var darīt savā tempā un stilā. Ja neesi vēl sadūšojies uzkāpt uz distanču slēpēm, cerams, ka šis raksts būs kā iedrošinājums.
Slēpo savā stilā
Distanču slēpošanā ir divi slēpošanas stili – klasiskais un slidsolis. Liekas, ka tie abi ir kā brāļi, bet iedziļinoties nākas secināt, ka tie drīzāk ir kā brālēni, jo kopīgs tiem ir tikai tas, ka abi ir slēpošanas veidi. Katram no šiem slēpošanas stiliem ir sava specifika, trases un pat atšķirīgas slēpes, tāpēc ļoti bieži cilvēki izvēlas vienu no šiem soļiem un pie tā arī pieturas.
Lai arī slēpošana no skata liekas viegla, pareizas tehnikas apgūšana ir ļoti svarīga, tāpēc vienmēr būtu vēlams kaut stundu paslēpot profesionāļa uzraudzībā. Pareiza slēpošanas tehnika ne vien padarīs slēpošanu efektīvāku, bet arī novērsīs traumu risku.
Klasisko stilu parasti apgūst pirmo. Tas ir vienkāršāks, mierīgāks un kopumā – saprotamāks. Varētu teikt, ka tas ir slēpošanas pamatu pamats. Slēpošanai klasiskajā stilā vēlamas ir sniegā iebrauktas sliedes, kas tautā tiek sauktas par špūrēm. Tas gan nav obligāti, jo špūri var iedzīt arī pats, un nākamajā aplī braukšana būs daudz ātrāka un mazāk nogurdinoša. Patiesībā klasiskā stila burvība slēpjas tajā, ka tieši šajā slēpošanas stilā var doties piedzīvojumos ārpus trasēm. Uzvelc kājās tūrisma slēpes (tās ir platākas nekā sportam paredzētās) un dodies aizsnigušos mežos, pļavās un īpaši bargās ziemās – pat pāri aizsnigušām ūdenstilpēm.
Slidsolis ir sportiskāks, nedaudz sarežģītāks un izaicinošāks nekā klasiskais stils. Tautā šo soli mēdz dēvēt arī par skujiņu, jo slēpes tiek liktas slīpi – kā slidojot. Šis ir daudz jaunāks slēpošanas stils nekā klasiskais. Klasiskajā solī cilvēki slēpojuši jau vairākus gadu simtus, bet slīdsoli tikai no pagājušā gadsimta, kad cilvēki saprata – šādi tikt uz priekšu var ātrāk. Labi apgūstot šo soli, amatieris trasē var sasniegt aptuveni 15-20 km/h. Laika gaitā slidsolis attīstījies un mainījies gan tehnikas, gan inventāra ziņā.
Droša aktivitāte
Distanču slēpošana kopumā tiek uzskatīta par vienu no drošākajiem sporta veidiem. Jā, slēpošana ir grūtāka par skriešanu vai riteņbraukšanu, bet traumu risks ir nesalīdzināmi mazāks. Distanču slēpošana ir daudz saudzīgāka pret ceļiem nekā skriešana, un iespēja savainoties nokrītot ir mazāka nekā riteņbraukšanā vai kalnu slēpošanā.
Vislielākā iespēja tikt pie traumas ir mācoties slēpot, kad nav vēl izstrādājusies nepieciešamā koordinācija un līdzsvars. Šajā laikā pamatīga slodze mēdz būt kakla un plecu joslai, jo jaunais slēpotājs nereti ir sasprindzis.
Kā pirms jebkuras sportiskas aktivitātes, arī pirms slēpošanas obligāti nepieciešams iesildīties, bet pēc – atsildīties ar stiepšanās vingrinājumiem, lai samazinātu iespējamo traumu risku.