Dodoties mežā, vienmēr jāņem līdzi kārtīgi uzlādēts telefons un arī ārējā uzlādes baterija, lai nepaliktu  bez telefonsakariem un  telefonā pieejamās navigācijas iespējas. Tāpat vienmēr līdzi jābūt arī papīra kartei un kompasam, lai mežā neapmaldītos tad, ja telefons tomēr izlādējies. Lai arī kāds būtu aprīkojums, ikvienam noteikti noderēs prasme lasīt dabas zīmes, pēc kurām iespējams noteikt debespuses un tādējādi apvidū vieglāk orientēties.

Pievērs uzmanību sūnām ķērpjiem

Mežā var orientēties pēc sūnām un ķērpjiem. Sūnas un ķērpji uz koku stumbriem, atsevišķi stāvošiem akmeņiem un ēku sienām parasti aug ziemeļu pusē vai arī to klājums ziemeļu pusē ir biezāks nekā citviet. Diezgan uzticams orientieris ir koku miza, kas ziemeļu pusē parasti ir tumšāka un raupjāka – īpaši raksturīgi tas ir bērziem. Priedei stumbra miza ziemeļu pusē pēc lietus parasti kļūst tumša. Ilgstoša karstuma laikā priežu un egļu stumbri dienvidu pusē izdala vairāk sveķu nekā ziemeļu pusē. Arī koku celmi var palīdzēt orientēties – gadu gredzeni savrup augošam kokam ir platāki dienvidu pusē. Augi zeļ leknāk uz dienvidiem no atsevišķi augošiem kokiem, celmiem un lieliem akmeņiem.

Skaties uz sauli

Pievērs uzmanību saulei. Vasarā saule lec apvāršņa ziemeļaustrumu daļā, bet riet – ziemeļrietumos. Savukārt ziemā saule lec un noriet tuvāk dienvidiem, bet dienas vidū, kad saule ir visaugstāk, tā vienmēr atrodas dienvidu pusē.

Skudru pūžņi – uz dienvidiem

Skudru pūžņi parasti atrodas uz dienvidiem no kokiem, celmiem vai krūmiem. Turklāt pret dienvidiem vērstā pūžņa mala ir lēzenāka, bet pret ziemeļiem – stāvāka.

Augsne un nokrišņu pēdas

Debespušu noteikšanai var izmantot arī sniega un citu nokrišņu pēdas. Pavasarī gravās, ieplakās un bedrēs sniegs ātrāk nokūst ziemeļu pusē, jo šo padziļinājumu dienvidu pusē nenonāk tieši saules stari. Līdzīgi sniegs kūst arī cilvēku un dzīvnieku iemītajās pēdās.

Martā un aprīlī ap atsevišķi augošiem kokiem sniegā veidojas padziļinājums, kas stiepjas dienvidu virzienā. Vasarās ar normālu nokrišņu daudzumu augsne pie lieliem akmeņiem, celmiem un ēkām ziemeļu pusē ir mitrāka. Savukārt kalnu un pauguru dienvidu nogāze parasti ir sausāka un vairāk pakļauta izskalošanai nekā ziemeļu puse. Precīzāku informāciju var iegūt, vienlaikus novērojot vairākas dabas zīmes.

Uzticams ceļabiedrs, kas palīdzēs vieglāk orientēties un neapmaldīties mežā, ir AS “Latvijas valsts meži” izveidotā mobilā lietotne LVM GEO ar detalizētām mežu kartēm un citu noderīgu informāciju.