Vai, esot mežā, esi kādreiz domājis par to, cik daudz redzējusi augstā priede? Pastaiga mežā var būt īpaši aizraujoša, ja zini dažus trikus, kā uzzināt mazliet vairāk par mežā augošajiem kokiem. Piemēram, cik tie veci, vai cik tie patiesībā augsti. Lūk, daži padomi, kā, liekot lietā vienkāršus paņēmienus, uzzināt koka vecumu un izmērīt tā augstumu.

Eglēm, kas ir 2 līdz 5 metrus garas, vecumu var noteikt, saskaitot zaru vainagu stāvus. Viens zaru vainaga stāvs – viens gads. Šim skaitlim pieskaitot vēl 3 gadus, var uzzināt egles vecumu. Ja kociņš ir mazāks par diviem metriem, tad attālums no zemes līdz pirmajiem zariem ir viens gads, un tā jāturpina skaitīt uz augšu. Tāpat, skaitot mieturus (posmus starp zaru stāviem), vecumu iespējams noteikt arī priedēm.

Koka vecumu aptuveni var noteikt arī šādi, izmantojot mērlenti. Ar tās palīdzību jānomēra koka apkārtmēru (cm) un tas jādala ar 2,5. Iegūtais skaitlis būs koka vecums. Kokiem, kas aug atklātās vietās, apkārtmērs palielinās vidēji par 2,5 cm gadā. Ja atklātā vietā auguša koka apkārtmērs sakrīt ar tāda koka apkārtmēru, kas audzis dziļā mežā, tad mežā (ēnainā vietā) augošais koks ir 2 reizes vecāks nekā koks, kas audzis atklātā vietā.

Koka augstumu diezgan precīzi iespējams noteikt, izmantojot senu metodi. Viss, kas nepieciešams, ir divi vienāda garuma taisni kociņi, kurus var atrast turpat mežaudzē. Kociņi jāsaliek perpendikulāri kopā un jāliek pie deguna, kā norādīts video zemāk. Pieliekot kociņus pie deguna, tie jāvīzē uz mērāmā koka stumbru tā, lai vertikālais kociņš būtu visa stumbra garumā. Brīdī, kad vertikālais kociņš sakrīt ar mērāmā koka stumbra augstumu, attālums no vietas, kur tika vīzēts uz koku, ir vienāds ar koka augstumu. Nomērot attālumu ar soļiem vai ar mērlenti, uzzinām arī metru skaitu koka augstumam!