Augusta sākuma vētra Zemgalē nodarīja lielus postījumus kā labības laukiem, tā mežiem. Vēja gāztie un lauztie koki pamazām tiek izvākti no meža, taču ne visur. Daudzviet šie bojātie koki paliks, lai, pamazām pārvēršoties par kritalām, veicinātu dabiska meža daudzveidību.
Par kritalām koki var pārtapt dažādu apstākļu ietekmē – bebru nograuzti, stipra vēja vai smagas sniega nastas izgāzti vai lauzti. Nokaltušie koki iegūst kritalas vārdu, kad šos sausokņus izgāž vējš.
Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi – kritala tiem ir dzīves un barošanās vieta. Putniem un zīdītājiem kritalas sniedz iespēju paslēpties, atrast barību vai izaudzināt mazuļus. Kritalās kāpurus meklē dzeņi, apēnotas kritalas patīk sūnām un gliemežiem, bet citas kukaiņu sugas apmetīsies tieši uz saulainās vietās guļošām kritalām. Ķirzakas un vardes labprāt sauļojas siltajā un sausajā kritalas daļā, bet paslēpjas zem tās, kur ir vēss un mitrs. Lielākas kritalas noder plēsīgajiem putniem par medību novērošanas punktiem, savukārt vilki, lūši un lāči tās izmanto par slēptuvēm.
Kritalas ir arī meža tilti un pārejas vietas – nogāzušās pār upi vai strautu tās kalpo kā pārceltuves gan kukaiņiem, sīkajiem zīdītājdzīvniekiem un plēsējiem, gan arī sēņotājiem.
Sēnes un kukaiņi pamazām veicina kritalu noārdīšanos, līdz tās satrupē pavisam un trūdošā koksne pārvēršas auglīgā augsnē. Kritalas sadalīšanās notiek vairākus gadu desmitus, un katrā sadalīšanās posmā mainās to apdzīvojošās sugas. Sadalīšanās procesa ātrums ir atkarīgs no koka sugas. Mūsu apstākļos 250 - 300 gadu vecas priedes pilnīga sadalīšanās norisinās 120 - 150 gadus.
Kritala šogad pasludināta par gada dzīvotni! Piestāj un vērīgi palūkojies kā koks aizvada savu otro dzīvi!