Latvijā bieži sastopama parastā mizložņa.

Tas ir neliels putns.

Parastā mizložņa dzīvo dažādos mežos.

Taču to var sastapt arī parkos un dārzos.

Par parastās mizložņas pazīmēm un ieradumiem

stāsta dabas pētnieks Ilmārs Tīmanis.

Mizložņa dzīvo Latvijā visu gadu.

Tā uz siltajām zemēm nedodas.

Ziemā mizložņa uzturas kopā ar citiem putniem:

• zīlītēm,
• dzilnīšiem,
• zeltgalvīšīem.

Tāpēc parastā mizložņa bieži paliek nepamanīta.

 

Mizložņas izskats

Parastajai mizložņai ir īsas kājas un garš knābis.

Uz muguras tai ir pelēkbrūnas vai brūnas spalvas.

Muguru rotā gareni, balti lāsumi.

Pie astes spalvas ir rūsganas.

Uz vēdera ­spalvas ir baltas.

Tieši virs acīm mizložņai stiepjas balta svītra.

Mizložņu tēviņi un mātītes izskatās vienādi.

Īso kāju dēļ mizložņa pa koku lec maziem lēcieniem.

Taču kājām ir gari, līki un asi nagi.

Nagi palīdz stingri pieķerties kokam.

Nagi palīdz arī veikli pārvietoties:

• pa koku stumbriem,
• pa zariem,
• pa māju sienām.

 

Ko parastā mizložņa ēd

Mizložņa pamatā ēd kukaiņus,

kuri dzīvo koka mizā.

Mizložņa ēd:

• pieaugušus kukaiņus,
• kūniņas,
• kāpurus,
• oliņas.

Dažreiz mizložņa ēd arī zirnekļus

un sīkas augu sēklas.

 

Kā mizložņa atrod barību

Mizložņas ķermenis ir piemērots barības meklēšanai.

Mizložņas astei ir stingras, cietas, smailas spalvas.

Astei ir divas daļas.

Ar tādu asti mizložņa var atbalstīties pret koka stumbru.

Tā ir vieglāk izpētīt koka stumbru un zarus.

Mizložņai ir 1,5 centimetrus garš knābis.

Knābja gals ir smails un noliekts lejup.

Ar knābi mizložņa iztausta spraugas koka mizā

un izvelk no tām barību.

Mizložņa barību vispirms meklē pie koka stumbra.

Tad tā pa spirāli ap stumbru lec augšup.

Kad mizložņa sasniedz koka zarus,

tā pārlido uz nākamo koku.

 

Riesta laiks

Agrā pavasarī mizložņām ir riesta laiks.

Riesta laiks ir diezgan ilgs.

Dzied tikai mizložņu tēviņi.

Mizložņu čivināšana ir maiga un klusa.

Cilvēks parasti mizložņu dziesmu neievēro.

Mizložņas vij ligzdu vienu vai divas reizes gadā.

Parasti ligzdas vīšanā piedalās gan mātītes, gan tēviņi.

Ligzdu putni ierīko:

• aiz atlupušas mizas,
• lielākā koka stumbra spraugā,
• nelielā koka dobumā,
• īpašā trīsstūra būrī.

 

Citas mizložņu sugas

Latvijā redzētas arī trīspirkstu mizložņas.

Trīspirkstu mizložņas sauc arī par rietumu mizložņām.

Trīspirkstu mizložņai košākas spalvas.

Tai ir arī īsāki pirksti.

Trīspirkstu mizložņas Latvijā redzētas tikai dažas reizes.