Pagājušā gada pavasarī Rūjienas novadā

atrada urālpūces ligzdu.

Ligzda bija apdzīvota.

Tā atradās sausas, nolauztas apses stumbrā.

 

AS “Latvijas valsts meži” noteica,

ka šī teritorija turpmāk būs aizsargāta.

Vides eksperti uzstādīja urālpūcei specifisku būri.

Tā urālpūces varēs dzīvot šajā teritorijā arī turpmāk.

Urālpūču būris ir 2025. gada

pirmā mākslīgā ligzdošanas vieta.

 

Urālpūce ir diezgan liels putns.

Urāplūces spārnu plētums var būt pat 134 cm.

Urālpūces ligzdas ierīko lielos koka dobumos

vai nolūzušos kokos.

Tādi dabā ir sastopami reti.

Tāpēc dabas eksperti uzstāda speciālus būrus.

Būri nodrošina piemērotu vietu ligzdošanai.

Speciālos būrus sauc arī par mākslīgajām ligzdām.

 

Par urālpūču būru uzstādīšanu stāsta ornitologs

un vides eksperts Viesturs Vīgants.

Urālpūces labprāt apmetas speciālajos būros.

Taču tie jāliek piemērotā vietā.

Urālpūču būrim jāatrodas 4 līdz 10 metru augstumā.

Būris pie koka jānostiprina ar mīkstu metāla stiepli.

Pūces būrī pašas ligzdu neveido.

Tāpēc būra grīda jāizklāj ar prauliem vai zāģu skaidām.

Praulu vai skaidu kārtai jābūt 5 līdz 10 centimetrus biezai.

Tur pūces izkašņā bedri olu dēšanai.

 

Eiropas Savienībā urālpūce ir īpaši aizsargājams putns.

Tomēr Latvijā urālpūces ligzdo diezgan bieži.

Latvijā ligzdo 1800 līdz 5300 urālpūču pāru.

Tās lielākoties sastopamas Latvijas centrālajā un austrumu daļā.

 

“Latvijas valsts meži” katru gadu uzstāda jaunus

un atjauno esošos būrus.

Tad aizsargājamie putni turpina ligzdot tajās pašās vietās.

Parasti būrus uzstāda trim aizsargājamām putnu sugām:

• melnajam stārķim,
• zivjērglim,
• klinšu ērglim.

 

Taču speciālajos būros labprāt apmetas arī citi putni.

2023. gadā trijos klinšu ērgļu būros ligzdoja jūras ērgļi.

 

2024. gadā vides eksperti valsts mežos

uzstādīja četrus speciālos būrus jeb mākslīgās ligzdas.