Šķetra ir vītolu dzimtas augs.

Tam ir unikāls augšanas un ziedēšanas cikls.

Šķetra aug tikai dažās vietās Latvijā:

• mitrajos mežos,
• purvos,
• purvainās pļavās,
• pie ūdeņiem.

Šķetru var labi redzēt ziemā,

kamēr zemi vēl neklāj sniegs.

 

Šķetrai vīrišķie un sievišķie ziedi aug atsevišķi.

Šādus augus sauc par divmāju augiem.

Visi vītolu dzimtas augi ir divmāju augi.

 

Lapu īpašības un ziedēšana

Šķetra spēj izaugt tikpat gara kā vidējs koks

vai liels krūms.

Šķetrai lapas plaukst ļoti vēlu.

Lapas ir stingras, un tām var labi redzēt dzīslas.

Pie pamatnes lapas ir apaļas, bet galā ­– smailas.

Lapu malās ir mazi zobiņi.

Lapu augšpuse ir spilgti zaļa un spīdīga.

 

Šķetras ziedi un lapas plaukst vienlaikus.

Šķetra zied maijā vai jūnijā.

Tad citi vītolu dzimtas augi sen jau ir noziedējuši.

 

Šķetras ir līdzīgas pūpoliem

Pavasarī uz vīrišķajām šķetrām

izaug ziedu spurdzes.

Ziedu spurdzes ir mīkstas, apaļas un dzeltenas.

Tās izskatās pēc pūpoliem.

Rudenī un ziemā pēc pūpoliem izskatās

arī šķetras augļkopas.

 

Sievišķie šķetras ziedi atšķiras no vīrišķajiem.

Sievišķo augu spurdzes ir garas un nokarenas.

Sākumā tās zaļas un grūti pamanāmas.

Rudenī sievišķajās spurdzēs nobriest sēklas.

Spurdzes kļūst biezas un brūni pelēkas.

Tās pārklājas ar pūkām.

Šādi augs izskatās līdz pat pavasarim.

Tāpēc ziemā to viegli pamanīt pat no attāluma.

 

 

Sēklas

Šķetras sēklas

nogatavojas un izplatās pakāpeniski.

Tāpēc spurdzes šķetru zaros karājas

arī ļoti vēlu rudenī, ziemā un pavasarī.

Dažas spurdzes paliek zaros līdz pat maijam.

Maijā spurdzes sāk ziedēt no jauna.