Tuvojas ziema, un dienas kļūst īsākas.
Daba gatavojas ziemai.
Izmaiņas dabā var redzēt katrs cilvēks.
Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis stāsta
par saviem novērojumiem mežā.
Pirms aukstuma iestāšanās sēnes izplata sporas.
Ar sporām sēnes vairojas.
Sporas izkrīt no sēņu cepurītēm.
Tāpēc mežā var redzēt ļoti daudz sēņu.
Dažādu sēņu skaits pieaug katru dienu
līdz pat pirmajam salam.
Viengadīgi un daudzgadīgi augi
Rudenī novīst lielākā daļa zāļu un paparžu.
Šo augu saknes parasti pārziemo zemē.
Pavasarī no šīm saknēm sāk augt jauni dzinumi.
Šādus augus sauc par daudzgadīgiem.
Taču daži augi rudenī iet bojā.
Nomirst arī to saknes.
Pavasarī šie augi vairs neizdīgst no jauna.
Taču zem sniega pārziemo
un pavasarī uzdīgst no jauna augu sēklas.
Tos sauc par viengadīgiem augiem.
Sēklas atstāj gan viengadīgie,
gan daudzgadīgie augi.
Koki un krūmi ir daudzgadīgi augi.
Tie jau vasaras beigās sāk gatavoties ziemai.
Koki un krūmi uzkrāj enerģiju.
Vēl koki un krūmi veido specifiskas vielas.
Šīs vielas sabiezina šķidrumu,
kas plūst pa stumbru un zariem.
Tā koki un krūmi ziemā nenosalst.
Nomainās zaļie toņi
Ziemai gatavojas visi augi.
Taču vislabāk var redzēt lapu koku pārmaiņas.
Vispirms lapās samazinās zaļā krāsa.
Lapas kļūst krāsainas:
dzeltenas, oranžas, sarkanas vai pat violetas.
Bērziem, ozoliem un liepām
parasti lapas kļūst dzeltenas.
Apsēm un kļavām lapas kļūst dzeltenas
un pēc tam – sarkanas.
Bet alkšņiem lapas kļūst uzreiz brūnas.
Lapas maina krāsu lēnām.
Lapu krāsu nosaka gaisa temperatūra.
Pēc salnām kokiem lapas ir spilgtākas.
Taču beigās visas lapas kļūst brūnas.
Brūnā krāsa liecina par lapu dzīves beigām.
Tomēr ir augi, kuri visu gadu paliek zaļi.
Tādas ir sūnas un staipekņi.
Arī skuju koki ir zaļi visu gadu.
Tikai lapegles ir atšķirīgas no citiem skujkokiem.
Tās vēlā rudenī savas skujas nomet.
Pielāgojas arī dzīvnieki
Ziemai gatavojas arī dzīvnieki.
To nevar tik labi redzēt.
Dzīvnieki ziemai pielāgojas dažādi.
Aukstasiņu dzīvnieki rudenī ielien slēptuvēs.
Aukstasiņu dzīvnieku temperatūra
ir atkarīga no apkārtējās vides.
Šo dzīvnieku ķermenī ir daudz ūdens.
Salā ūdens izplešas, un dzīvnieks var aiziet bojā.
Tāpēc tiem pirms ziemas ir jāpaspēj paslēpties
siltākā vietā.
Šādi paslēpjas visas vardes, čūskas un ķirzakas.
Parasti šie dzīvnieki ziemā nav aktīvi.
Tie sastingst kāpuru, kūniņu
vai pieaugušu dzīvnieku stadijā.
Šādi pārziemo
gandrīz visi sauszemes bezmugurkaulnieki.
Tikai daži bezmugurkaulnieki
savās ziemas paslēptuvēs paliek aktīvi.
Aktivitāti saglabā:
- tārpi,
- vēži,
- dažu kukaiņu kāpuri.
Tomēr daži aukstasiņu dzīvnieki
nemaz necenšas paslēpties.
Tie izdēj oliņas, lai suga varētu dzīvot.
Taču pēc olu izdēšanas paši dzīvnieki iet bojā.
Ziemai gatavojas arī siltasiņu dzīvnieki.
Daži no tiem dodas dziļajā ziemas miegā.
Dziļo ziemas miegu guļ:
- eži,
- sikspārņi,
- susuri.
Šie dzīvnieki ziemā neēd.
Miega laikā tie nekustas un gandrīz neelpo.
Tāpēc dzīvnieki izdzīvo
no vasarā un rudenī uzkrātajām rezervēm.
Seklajā ziemas miegā dodas:
- āpši,
- jenotsuņi,
- lāči.
Arī šie dzīvnieki vasarā un rudenī
krāj tauku rezerves.
Taču reizēm tie ziemā izlien no migām
un meklē ko ēdamu.
Tomēr daži dzīvnieki ziemas miegu neguļ.
Taču arī tie gatavojas ziemai.
Dzīvniekiem izaug biezāks un garāks apmatojums.
Dažiem dzīvniekiem apmatojums kļūst gaišāks.
Tie pielāgojas sniega krāsai.
Tad tos sniegā ir grūtāk pamanīt.
Daži putni paliek Latvijā
Pirms ziemas uz siltajām zemēm
aizlido visi gājputni.
Tie sapulcējas vienkopus un skaļi sasaucas.
Siltajās zemēs putniem ir daudz kukaiņu barībai.
Tāpēc daži putni aizlido ļoti agri.
Ūdensputni ir pielāgojušies dzīvei ūdens tuvumā.
Ūdenī šie putni peld, nirst un meklē barību.
Ūdensputni aizlido, kad ūdeņus pārklāj ledus.
Tad ūdensputni vairs nevar noķert zivis.
Rudens beigās pietrūkst barības
arī plēsīgajiem putniem.
Tad aizlido projām arī tie.
Latvijā paliek galvenokārt tie putni,
kuri pārtiek no graudiem.
Paliek arī visēdāji.
Šiem putniem nomainās spalvas.
Tiem izaug papildu dūnas un ziemas spalvas.
Spalvas kļūst biezākas un maina krāsu.
Tātad daļa zvēru un putnu ziemā ir aktīvi.
Tie jau rudenī vāc barības krājumus.
Vāveres un peles gatavo ēdamā rezerves.
Barības krājumus taisa arī kurmis.
Kurmis savelk vienkopus daudz slieku.
Tas sakož sliekām galvas.
Tā sliekas nevar aizbēgt un paliek kurmja alās.
No putniem barību krāj
sīlis, riekstrozis, dzilnītis, dzeņi.
Šie putni rudenī
dažādās vietās noslēpj barības rezerves ziemai.
Dažreiz tie pēc tam paši nevar
atrast savus krājumus.
Taču no tādiem krājumiem parasti izdīgst
jauni augi, krūmi un koki.