Jūlijā gandrīz visiem meža zvēriem ir piedzimuši bērni vai  izšķīlušies cāļi.

Arī medņiem ir izšķīlušies cāļi.

Mednis ir lielākais meža putns Eiropā.

Pirmo reizi medņi Latvijā tika saskaitīti pirms simts gadiem.

Tad Latvijā dzīvoja 7000 medņi.

Šobrīd Latvijā dzīvo apmēram 3000 medņu.

Bet ko jaunie medņi ēd?

Par to stāsta dabas pētnieks Ilmārs Tīmanis.

Drīz pēc izšķilšanās medņu cāļi dodas līdzi mātei.

Cāļi ligzdā nepaliek.

Pirmajās dzīves nedēļās cāļiem ir jāēd bagātīga barība.

Tāpēc viņi medī kukaiņus, zirnekļus un tārpus.

Tāds ir medņu instinkts.

Medņu māte saviem cāļiem palīdz.

Viņa aizved cāļus uz vietu, kur ir daudz barības.

Tādas vietas ir, piemēram, skudru pūžņi.

Medņu cāļi reizēm ēd arī augu ziedus vai jaunās lapas.

Pieauguši medņi kukaiņus un tārpus ēd reti.

Dažreiz tie apēd arī kādu sīku dzīvnieku.

Parasti medņi meklē ēdienu skuju koku un jauktu koku mežos.

Lielie putni pārtiek no ziediem, ogām un sēklām.

Tiem garšo mellenes, zilenes, brūklenes un citas ogas.

 

Katram gadalaikam cita barība

Pieauguši medņi ēd visu.

Tomēr pārsvarā medņi ēd augus, ogas un sēklas.

Meža zvēru barība ir atkarīga no gadalaika.

Tā tas ir arī medņiem.

Pavasara sākumā medņi ēd:

• priežu skujas un dzinumus,
• lapu koku pumpurus un dzinumus,
• spurdzes,
• purva augu pumpurus un ziedus.

Pavasara beigās un vasarā medņi ēd mazāk skuju.

Šajā laikā medņi izvēlas melleņu un zileņu lapas un ogas.

Vasarā medņu barība ir bagāta. Tad tie ēd:

• kadiķu skujas un ogas,
• dažādas meža ogas,
• koku lapas,
• sēklas,
• dzinumus.

 

Vasarā medņi ēd arī kukaiņus, zirnekļus un tārpus un sīkus dzīvniekus.

Rudens sākumā medņi aizvien ēd savvaļas ogas.

Medņu barību veido arī apšu lapas un augu sēklas.

Rudenī medņi visvairāk ēd ozolzīles.

Rudens beigās medņi atgriežas pie priežu skujām.

Tie ēd arī meža un purva ogas, kamēr vien tās var atrast.

Ziemā medņi pārtiek no priežu skujām.

Reizēm medņi var ēst arī egļu skujas.

Tie pārsvarā ēd augstu kokos.

Taču skujas ir cietas.

Tāpēc medņi ceļa malās uzknābā sīkus akmeņus.

Akmeņi putnu vēderā samaļ cietās skujas.

Tad tās ir vieglāk sagremot.