Dabā cilvēki var satikt kādu meža zvēru.

Satikšanās var nobiedēt un satraukt cilvēku.

Ko darīt šādās reizēs?

Šādās reizēs cilvēkam jāsaglabā miers un jāzina svarīgākie uzvedības noteikumi.

 

Mierīgi atkāpies liela dzīvnieka priekšā

Dažkārt mežā var sastapt lielu un bīstamu dzīvnieku.

Tas nav patīkami.

Cilvēks apjūk un nobīstas.

Tāpēc jāzina, kā uzvesties.

 

Meža dzīvnieki neuzbrūk pēkšņi.

Parasti vispirms dzīvnieki cenšas cilvēku nobiedēt.

Uzvedies mierīgi.

Tad dzīvnieks atkāpjas.

 

Neskaties dzīvniekam acīs.

Tas dzīvniekiem nepatīk. 

Tad dzīvnieks var domāt, ka tu tam uzbruksi.

 

Negriez dzīvniekam muguru.

Lēnām atkāpies no dzīvnieka.

Meklē tuvumā piemērotu koku.

Tajā varēsi paslēpties, ja vajadzēs.

 

Tev var traucēt mugursoma.

Atlaid brīvāk mugursomas siksnas.

Ja soma traucē, nomet to.

 

Mežakuiļi un mežacūkas

Mežā var satikt mežacūkas.

Ļauj mežacūkai pienākt trīs līdz piecu metru attālumā.

Pēc tam strauji lec sāņus.

 

Mežakuilis parasti neuzbrūk divreiz.

Tad ar šādu lēkšanu sāņus pietiks.

 

Turpretī mežacūku mātītes ir gatavas uzbrukt vairākas reizes.

Taču mežacūkām vajag laiku sagatavoties uzbrukumam.  

Tikmēr tu vari atkāpties vai atrast piemērotu koku.

Kokā var uzrāpties.

Rāpšanās kokā prasa spēku un stiprus nervus.

Taču bīstamās situācijās cilvēks spēj izdarīt ļoti daudz.

 

Medņi, brieži un aļņi

Pavasarī medņiem ir riesta laiks.

Tad medņi jūtas īpaši drosmīgi.

Riesta laikā medņi nebaidās no cilvēkiem.

 

Briežiem un aļņiem riesta laiks ir rudenī.

Briežiem riesta laiks ir no septembra vidus līdz oktobra vidum.

Aļņiem riesta laiks ir no augusta beigām līdz septembra beigām.

Riesta laikā briežu un aļņu tēviņi skaļi klaigā.

Tāpēc to sauc arī par auru laiku.

Riesta laikā aļņi un brieži nebēg no cilvēka.

Tomēr šādas bīstamas tikšanās Latvijā notikušas ļoti reti.

 

Ievainoti meža zvēri

Meža dzīvnieki var būt slimi ar trakumsērgu.

Trakumsērga ir nāvējoša slimība gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Satikt slimus dzīvniekus ir bīstami.

Satikt ievainotus dzīvniekus arī ir bīstami.

Tomēr tas gadās reti.

 

Ievainoti dzīvnieki biežāk savaino neuzmanīgus medniekus. Gājēji ievainotus dzīvniekus parasti nesatiek.

Slimi dzīvnieki dīvaini uzvedas.

Slimi dzīvnieki nebēg no cilvēka.

Šādās reizēs cilvēki nedrīkst iet klāt dzīvniekiem.

Slimus dzīvniekus nedrīkst aiztikt. 

Slimais dzīvnieks var ievainot cilvēku.

Tad cilvēks var saslimt.  

 

Ja cilvēks ir pieskāries slimam dzīvniekam, cilvēkam uzreiz ir jāiet pie ārsta.

Ārsts šādos gadījumos cilvēku potē.

Tā ir vienīgā iespēja nesaslimt ar trakumsērgu.

 

Dzīvnieki sargā savus bērnus

Dažreiz mežā var satikt zvēru mazuļus.

Zvēru mazuļiem nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties.

Nestāvi starp māti un mazuļiem.

No šīs vietas ir jāiet prom.

Neskrien!

Visi meža zvēri sargā savus mazuļus.

Mežacūkas, aļņi vai lāči cilvēkam var uzbrukt.

Parasti tomēr dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka.

Lielāka daļa cilvēku pa mežu staigā pietiekami skaļi.

Meža dzīvnieki dzird cilvēkus.