LVM atpūtas un tūrisma centrs "Spāre"
"Spārei" ir vairākas priekšrocības: skaista, klusa vieta, ērta satiksme, te iespējams divvientulībā, kopā ar kuplu ģimeni vai draugu pulku atpūsties lielajā mājā vai kādā no mazākajām mājiņām, uzcelt teltis vai izmantot kempinga priekšrocības. Te var rīkot kāzas, seminārus, ballītes vai pikniku, ezerā var vizināties ar laivu, peldēties un makšķerēt, mežā – sēņot un ogot, braukt ar velosipēdiem pa īpaši izveidotiem veloceliņiem, cauri melleņu paradīzei aizstaigāt kājām vai aizbraukt līdz skatu tornim, no kura paveras pasakains skats uz Usmas ezeru un leģendāro Moricsalu. Konferenču kamīnzālē var sarīkot semināru vai kādu citu pasākumu 30–40 personām, sildīties pie kamīna vai vienkārši lūkoties uz ezeru. Gaumes ir dažādas, tādēļ arī iespēju sagādāts daudz. "Spāri" iecienījuši arī mednieki, jo šīs puses lielajos mežu masīvos medījuma netrūkst. Daudzi mednieki tieši šeit ir tikuši pie trofejām.
Gulbju ezers
Septiņus kilometrus gara velotaka ved apkārt Gulbju ezeram. Tas nav pārāk liels ezers – tā platība ir 115,5 ha. Kaut gan ezerā zivju netrūkst ( īpaši jau līdaku, raudu, asaru un līņu), makšķerēšanai ezers ir visnotaļ sarežģīts, galvenokārt īpatnējās floras dēļ. Tādēļ makšķernieku aprindās atzinīgi tiek novērtēta no Gulbīša dzelmes izcelta liellīdaka. Ezeram piemīt kāda īpatnība – tajā dominējošie ūdensaugi biezā slānī aug virs ezera dibena un tādējādi veido kaut ko līdzīgu dubultdibenam. Taču starp augu virsējo slāni un īsto ezera dibenu atrodas telpa, kurā ir gan ūdens, gan sava augu valsts, gan barība. Šajā patvērumā zivis jūtas lieliski un to pamet reti. Ievērojot, ka ezera vidējais dziļums ir 2,5 metri un apmēram divas trešdaļas no tā aizņem blīvā ūdensaugu sega, makšķernieka manevriem paliek vien 30–50 cm līdz ūdens virsmai. Lūk, kāpēc, lai gan zivju ezerā ir gana, nomakšķerēt tās ir grūti. Bet īstam makšķerniekam tas nav šķērslis, par to liecina arī 11 kg smagā rekordlīdaka. Braucot pa ezera taku, Gulbītis, kā to mīļi dēvē vietējie, reizēm pazūd skatam, jo ceļš ievijas gleznainā un izteikti mainīgā mežā. Priežu silu, sauktu par melleņu paradīzi, nomaina lapkoku veldzējošā paēna. Lazdas šogad briedina bagātu riekstu ražu, tāpēc nebrīnieties, ja takas malā redzēsiet kādu kuplasti vāveri – jāseko taču, lai atbraucēji neapēd visus riekstus. Tad atkal brītiņu ļauts vērot ezera vilnīšu jautro ņirboņu, aplūkot krastā augošās niedres, grīšļus, vilkvālītes, hāras, elšus, doņus un cūkausītes, un taka iegriežas smaržīgā vīgriežu pļavā. Kad nopļautās zāles un vīgriežu reibinošās smaržas mākonis aizvēlies pāri ezeram, vietā nāk rūgtenais pelašķu aromāts – smaržu te nekad netrūkst. Un nepabrauciet garām peldētavai – Gulbju ezers vēl ilgi glabā vasaras tveices dāvāto siltumu.
Ūdrkalns
Bet varat izvēlēties arī otru apli. Takas sākums atkal vispirms vedina novērtēt lielos melleņu laukus, bez tiem šīspuses meži nav iedomājami. Ja pārāk ilgi neuzkavēsieties melleņu paradīzē, taka drīz aizvedīs pie 57 metrus augstā Ūdrkalna, kurā uzbūvēts 26 metrus augsts skatu tornis. Saskaitiet kopā metrus un sapratīsiet, cik tālu varēsiet redzēt, kad uzkāpsiet skatu tornī. Ūdrkalna skatu torni Latvijas valsts meži uzbūvēja 2007. gadā. Torņa tapšanas aculiecinieki vēl tagad mazliet šausminās: vīri veikli kā kaķi staigājuši pa baļķiem un zibenīgi samontējuši iespaidīgo un stabilo konstrukciju, ka pat bailīgākie uzdrošinās uzkāpt līdz pašai augšējai platformai. No skatu torņa var pārredzēt Usmas ezeru, saskatīt Stendi, Mundigciemu, skaidrā laikā arī Talsus, bet pats galvenais – meži, meži, meži – cik vien tālu sniedz skats. Uz šejieni vajadzētu vest pesimistus, kuri raizējas, ka mežus pārāk daudz izcērt – Ūdrkalna skatu tornī viņi savas domas mainītu.
Usmas ezers
Usmas ezers pieder pie lielajiem Latvijas ezeriem, kas ar savu skaistumu aplaimo trīs novadus: Talsu, Ventspils un Kuldīgas. Savu nosaukumu tas aizguvis no līvu valodas un tulkojumā nozīmē migla. Jā, miglainu rītu un vakaru te netrūkst, pat vietējie maldoties starp septiņām Usmas ezera salām. Tiesa, teiksma vēsta citu versiju. Mazs puisītis, redzēdams lielu, tumšu un dusmīgu mākoni debesīs, saucis: Usmīgs, usmīgs! Un tad mākonis nolaidies zemē, pārvērsdamies par Usmas ezeru, jo tā nosaukums bijis atminēts. Ezers veidojies pirms kādiem 10 tūkstošiem gadu, tad radās arī smilšainās iekšzemes kāpas, tajā skaitā Ūdrkalns, un daudzie ezera līči, kurus te sauc par dangām. Usmas ezers ir salām bagāts. Viskūžu sala ir lielākā ezera sala Latvijā, bet Moricsala – romantiskākā un leģendām apvītākā.