Ārpus iemītām takām, sekojot tikai kartei un dabai, – tā skrien orientēšanās sportisti. Šajā nodarbē tu kļūsti par daļu no dabas, un ikdienas problēmas paliek otrajā plānā.

Orientēšanās ir aktivitāte, kas izkustina ne vien muskuļus, bet arī prātu, atzīst orientēšanās entuziasts Kārlis Vilciņš. Tu vari būt labs skrējējs, bet vai spēj to darīt ar karti rokās? Tu spēj labi lasīt kartes, bet vai kājas tevi aiznes uz kontrolpunktiem pietiekami ātri? Orientēšanās sportā visam jābūt līdzsvarā. Vai esi gatavs pamēģināt?

Ar ko sākt?

Orientēšanās sportam ir ļoti attīstīta klubu sistēma – gandrīz katrā Latvijas reģionā iespējams atrast savu orientēšanās kopienu. Šajos klubos apvienojušies gan ļoti pieredzējuši sportisti, elites skrējēji un treneri, gan iesācēji, brīvdienu sportotāji un bērni. Vieglākais veids, kā sākt orientēšanos, ir sazināties ar sev tuvāko klubu un sarunāt treniņu, – jā, tik vienkārši! Lielākoties šādi treniņi orientēšanās klubos ir par brīvu.

Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapā atrodama detalizēta pamācība un kartes apzīmējumu skaidrojums. Kārtīgi izstudē un dodies uz kādām no tautas sacensībām, kuras vasaras periodā notiek vairākas reizes nedēļā (arī darba dienās), izvēloties vieglāko distanci. Šajā sporta veidā kaunam nav vietas – neviens neredzēs, kā maldies un kādu ceļu izvēlies, lai nokļūtu no viena kontrolpunkta uz otru.

Zinātāji saka, ka iemācīties orientēties – tas ir liels darbs ar sevi. Ir jāiemācās kartes apzīmējumi, jāsaprot kompass, tā lietošana. Pirmajā gadā visi parasti skrien vienkāršākas distances un maldīšanās nav retums. Tā ir otrā un trešā sezona, kad cilvēks sāk jau daudz labāk saprast kartes un orientēties. Sākumā iemācīsies, kā meklēt un atrast kontrolpunktus, bet laikā gaitā – kā no viena kontrolpunkta uz otru nokļūt pa labāku un ātrāku maršrutu.

Prāts un ķermenis

Orientēšanās sportu var sākt neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības. Sākumā būs daudz jāstājas, jāskatās kartē, jāsaprot, uz kuru pusi doties tālāk. Nemanot augs ne tikai kartes lasīšanas un vides saprašanas iemaņas, bet arī fiziskā forma, tāpēc pieredzējušos skrējējus vairāk par skriešanu nodarbinās kartes lasīšanas izaicinājums dabā. Pieredzējuši orientieristi atzīst, ka šī sporta veida lielākais ieguvums ir līdzsvars starp fizisko ķermeni un mentālajām prasmēm.

Orientēšanas sportā, tāpat kā dzīvē, nemitīgi ir jāveic izvēles un jādomā stratēģija. Ātrākais variants ir tikai viens un tev jāizdomā – kurš. Vai ātrāk būs skriet pa taisno cauri brikšņiem vai apkārt pa takām? Viens variants vienmēr būs lēnāks, bet atkal – cik lēnāks? Orientēšanās prasa fokusēšanos – tās laikā nav iespējams domāt par citām lietām, kā vien to, kas notiek apkārt. Brīdī, kad aizdomājies par blakus lietām – fokuss pazūd un tu, visticamāk, aizskrien nepareizā virzienā.

Cilvēka personīgās izvēles un dažādie skriešanas maršruti padara katras orientēšanās sacensības par unikālu piedzīvojumu. Jā, orientēšanās ir arī labs veids, kā iepazīt Latvijas daudzveidīgos mežus. Ir milzīga atšķirība starp skriešanu sausajos piejūras priežu mežos vai, piemēram, skriešanu Ludzas pusē, kur ir izteiktāks reljefs, mežonīgāki un mitrāki meži. Katram apvidum ir sava specifika – garlaicīgi nebūs!

Orientēšanās – aktivitāte arī bērniem

Braucot uz orientēšanās pasākumiem, bērnus var droši ņemt līdzi, jo šī aktivitāte piemērota visai ģimenei. Bērniem (līdz desmit gadu vecumam) parasti ir marķēta sacensību distance. Tas nozīmē – mežā ir novilkta orientēšanās lenta, kurai sekot, vai pie kokiem piespraustas nelielas lentītes. Punkti atrodas pie šīm lentītēm. Dažkārt kāds no punktiem ir nedaudz ārpus šīs marķētās trases – tas tāpēc, lai bērni domātu līdzi un nebaidītos skatīties plašāk. Šīs novilktās lentas met liekus lokus un bērniem ir iespējams izdomāt, kurās vietās ir iespējams iziet pa taisno.