Mammadaba spiningošanas čempionāta 2.posma uzvarētājkomandu kopbilde

Kas māk, tas noķer!
Jā, šoreiz šis Kaņiera ezera laivu bāzē kādreiz strādājušā Jāņa Ezerlīča teiciens noder pilnībā, jo otrajā Mammadaba atvērto spiningošanas sacensību posmā, kurš norisinājās Lielaucē, un kurā piedalījas sešas komandas, tas pierādījās pilnībā. Rezultātu tabulas augšgalā esošās komandas veiksmīgi ķēra gan asarus, gan līdakas, bet lejas gala censoņi vispār palika bez loma.

Šoreiz arī pats nolēmu nesēdēt malā, bet doties ezerā un pārbaudīt zaļsvārču apetīti, laiks bija jauks, neliels vējiņš ņirbināja ezera virsmu, laiku pa laikam no mākonīšiem izpeldēja saule, lai palūkotos, kas notiek tur lejā, ezerā. Pirmā līdaciņa manu “Rapalas” vobleru iekāroja samērā ātri, saudzīgi atbrīvoju to no āķa un atlaidu atpakaļ ezerā, lai paaugās. Ielūkojos lomu tabulā un secināju, ka pie līdakas tikušas vēl tikai divas komandas, turpināju mētāt, bet iestājās pauze. Uzmanīgi aplūkoju ezera dibenu un secināju, ka, sakarā ar auksto laiku un zemo temperatūru, ūdensaugu veģetācija norit ļoti lēni un lielu daļu no grunts sedz gaišas smiltis bez ūdensaugiem, sāku braukāt un meklēt zāļainos pleķus. Vienā no tiem manu mānekli atkal pagrāba zaļsvārce, kura, protams, atkal tika atbrīvota. Lomu lapa ziņoja, ka divas komandas uzsākušas nopietnu cīņu par pirmo vietu, abām pa trīs ieskaites līdakām, un pa asarim, pie līdakas tikušas vēl divas komandas. No starta pagājušas vien pāris stundas, bet rezultāti nemaz tik slikti nav. Turpināju apstrādāt zāļainos pleķus, bet cope nesekoja, mainīju mānekļus, to spēli, bet nekā. Pa to laiku abas līderu komandas jau bija tikušas pie četrām līdakām. Sapratu, ka vīri atraduši pareizo pieeju, un zivīgos mānekļus, bet es izmisīgi centos, izmēģināju visu Lielauces ezerā ejošāko mānekļu saimi, lai vēl kaut reizi sajustu sitienu kātā, bet nekā.

1.vietas ieguvēji Artūrs Dzeguze un Rihards Lapčenko (Den Basta Fiskaren)

Kad līdz sacensību beigām bija atlikusi vairs tikai nepilna stunda, un bija laiks doties malā, lai sagaidītu sportistus, uzliku “Strike Pro” džerku, kura dominējošie bija zaļganoranžie toņi, piemetu to tuvu zāļu malai, un pēc pāris spoles apgriezieniem tas aiz kaut kā aizķērās, pavilku stiprāk, kaut kas liels un spēcīgs deva pretī, un bija prom, atstājot uz jaunā mānekļa pamatīgas zobu pēdas.  Pats vainīgs, nepiecirtu kā nākas. Devos krastā un atkal aplūkoju lomu lapu, komandai “Den Basta Fiskaren” (Artūrs Dzeguze un Rihards Lapčenko) piecas līdakas un četri asari, “Pēdējais Metiens” (Andrejs Bakradze un Dmitrijs Rozanovs līdakas tikpat, bet par diviem asariem mazāk, sacensību veterāniem Aigaram Līdumniekam un Kasparam Grablovskim (Komanda) pagaidām trešā vieta, viena līdaka un četri asari, no kuriem lielākais trīsdesmit septiņus centimetrus garš. Interesanta situācija bija izveidojusies starp abām vadībā esošajām komandām, abu noķertās lielākās līdakas bija sešdesmit vienu centimetru garas. Prātā jau pārliku, ka SIA “Salmo” balvu par lielāko zivi nāksies izlozēt, bet pēdējā pusstundā visu pa plauktiņiem salika Kaspars, iedabūdams mērsilē sešdesmit divus centimetrus garu zaļsvārci, “Komandai” trešā vieta posmā. Nesnauda arī abas līderkomandas, “Pēdējais Metiens” tika pie sestās līdakas un otrās vietas, uz ko “Den Basta Fiskaren” atbildēja ar divām līdakām un guva pelnītu uzvaru posmā, Artūrs pēc tam stāstīja, ka varēja būt vēl labāk, bet pie laivas nodilis stabils metriņš.

Tiekamies nākamajā, trešajā sacensību posmā, kurš norisināsies 18. jūnijā Tērvetes ūdenskrātuvē, sākums pulksten 6.00.

Mammadaba spiningošanas čempionāta rezultāti:
2. posma rezultāti
Kopvērtējuma rezultāti