Aukstajā sezonā Latvijā var būt sastopami vairāk nekā 100 sugu putni. Lai kādi būtu meteoroloģiskie apstākļi, tagad nekas nespēj pilnībā apturēt šo lidoņu rosību. Īpaši čakli jārosās dienas putniem: kā nekā īsajā gaišajā diennakts periodā jāpaspēj uzņemt nepieciešamo barības devu! Kustoņu vērotāji apliecinās, ka vispamanāmākie no dzīvniekiem šai laikā ir tieši putni. Tiesa, vairākums mūsu putnu ir aizlidojuši, tāpēc pārsvarā ieraugāmi nometnieki putni, klejotāji putni un atsevišķi neaizlidojušie gājputni.

Daļa no neaizlidojušajiem gājputniem manāma šur tur dažādos ūdeņos. Kamēr vien ir saglabājušās neaizsalušas relatīvi seklas vietas, tajās mēdz uzturēties  plakanknābjainie ūdensputni (pīles, gulbji) – gan mūsējie, kas nav devušies prom, gan pie mums no citurienes atlidojušie un mūsu zemei cauri lidojošie. Vietām pie ūdeņiem ieraugāmi arī jūras kraukļi, zivju dzenīši.

Uz ziemu šurp no citurienes atlido ziemotāji, piemēram, ūdensstrazdi, lielās čakstes, zīdastes, ķeģi – viņiem Latvija ir siltās zemes. Lai gan aukstajā sezonā bieži pamanāmie svilpji jeb sarkankrūtīši ir parasti Latvijā ligzdojoši putni, dažugad aukstajā sezonā mūsējiem krietnā daudzumā pievienojas viesi – no ziemeļiem šurp atlidojušie sugasbrāļi.

Kopā – drošāk pret plēsējiem

Daļa putnu aukstajā sezonā labprātāk dzīvo pa vienam, savukārt otra daļa – bariņos.  Itin kuplā skaitā pa mežiem klīst jaukti sīkputniņu bariņi, kas sastāv no vairākām sugām, kuras apvienojušās šajos bariņos tāpēc, lai būtu drošāk: vairāk dažādu acu un ausu vienkop ir drošāk pret plēsējiem, no kuriem mežā bīstamākie ir zvirbuļvanags un apodziņš (Eiropas mazākā pūcīte, kas aktīva gaišajā diennakts periodā). Sīkputniņu jauktajos ziemas bariņos ietilpst galvenokārt vairāku sugu zīlītes, viens vai daži dzilnīši, kāda mizložņa. Egļu mežos nosauktajiem nereti pievienojas arī mūsu vismazākie putniņi – zeltgalvīši, kas tomēr gana labi jūtas arī patstāvīgos pulciņos. Bet ģimenes jeb perējuma pulciņos pa ārēm klimst sīkputniņi garastītes, kas līdzīgi miniatūrām žagatiņām. Ģimenes pulciņos aukstajā sezonā uzturas arī krietni lielāki lidoņi – rubeņu dzimtas pārstāvji. Vienīgi mežirbes turas pārīšos.

Sīļi turpina zīļošanu: gan zīļu meklēšanu zem ozoliem vai slēptuvēs tūlītējai notiesāšanai, gan barības rezervju čaklu gādāšanu - zīļu meklēšanu noslēpšanai, lai apēstu vēlāk. Zīļojošie sīļi konkurē ar citiem zīļu kāriem dzīvniekiem, pirmkārt, ar meža cūkām.