Skrīveru dendroloģiskais parks

Par Skrīveru dendroloģisko parku

Tikai nepilnus 80 kilometrus no Rīgas, šosejas Rīga–Daugavpils malā, atrodas Skrīveru svešzemju koku stādījumi, bet ceļa otrā pusē starp šoseju un Daugavu – Skrīveru dendroloģiskais parks.

Tie ir unikāli Eiropas nozīmes meža vēstures objekti, kuru veidošana uzsākta 1891. gadā. Parka stādījumu plānu izstrādājis un dēstījumus īstenojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857–1919). Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 ha, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā.

Kopš 1977. gada 16,7 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts. Dendrāriju katru gadu apmeklē dendrologu delegācijas no dažādām Eiropas valstīm. Skrīveru dendroloģiskā parka apmeklējums ir iespēja iepazīties ar citu zemju tradicionālo mežu ainavu, nepametot Latvijas teritoriju. Šurp var doties izzinošā vienas dienas ekskursijā kopā ar ģimeni, domubiedru grupu vai klasi, vai arī iekļaut šo objektu kādā garākā ceļojuma maršrutā.

Parku vērts apmeklēt jebkurā no gadalaikiem, jo pat ziemā te ir augi, kas mēdz uzziedēt. Tomēr viskrāšņāk parks greznojas pavasarī un vasarā. Skrīveru dendroloģiskajā parkā apmeklētājus noteikti pārsteigs cukura kļava, Alpu atragēne, sirdsveida un plēkšņveida kārijas, Amerikas lazda, snuķaugļu lazda, Virdžīnijas burvju lazda, Korejas ciedru priedes, Veimuta un Benksa priedes, katsura, stafileja, Amerikas sudrabkļava, sudrabliepa, Japānas lapegle.